Tu atvēri mani ar nazīti

Tu atvēri mani ar nazīti
 Un nu es vairs nevaru aizvērties ciet
 Tik' tu tik labi tumsiņu pazīsti
 Tik' tavā upē ledus vasarā iet
 Tādas muļķīgas kļūdas muļķīgi atzīt
 Un iekšas uz ārpusi pamazām dziest
 Es paveros priekšiņā tavā sacīt
 Tāds pirmssvētku mākonis sāk mani spiest
 Te ir sakaltis mūsmāju māls
 Uz saulaina stūrīša stropā
 Tu asini šķipsniņu sāls
 Pa pakāpienam uz griestiem
 Pa solim uz labības lauku
 Es mūsu pēdu nospiedumus
 Pa vārtiņiem ārā slauku
 Un atkal laiku pa laikam
 Pa pilienam karotē darviņa tek
 No medusmucas apmales trauslās
 Krīt ciemata mācītāja grēks
 Te ir sakaltis mūsmāju māls
 Uz saulaina stūrīša stropā
 Tu asini šķipsniņu sāls
 Pa pakāpienam uz griestiem
 Pa solim uz labības lauku
 Es mūsu pēdu nospiedumus
 Pa vārtiņiem ārā slauku
 Tā sajūta nedzīst tik ļoti
 Cik ļoti varētu dzīt.
 Laiks parādīs ceļu no sevis uz iekšā
 Pa pakāpienam uz griestiem
 Pa solim uz labības lauku
 Es mūsu pēdu nospiedumus
 Pa vārtiņiem ārā slauku
 Pa pakāpienam uz griestiem
 Pa solim uz labības lauku
 Es mūsu pēdu nospiedumus
 Pa vārtiņiem ārā slauku