Savādais Laiks

Kad rozā lietus lāses
 No zemes augšup krīt
 Kad rīt jau sen ir beidzies
 Bet vakar tas būs rīt
 Par agru būt man bērnam
 Par vēlu lielam kļūt
 Kad domas klīst un maldās
 Pa takām sirds ko jūt
 Kaut kur starp zemi debesīm
 Tik dīvains viss
 Es ļaujos tam un neprasu
 Kas noticis
 Tāds ir šis dzīves pieskāriens
 Gan skaists gan maigs
 Savādais laiks
 Savādais laiks
 Kad nāc lai projām ietu
 Kad ej lai atgrieztos
 Un kļūsti mēms lai kliegtu
 Vai kliedz lai klausītos
 Līst asaras lai smietu
 Un smiekli sienas ceļ
 Kad naids vai mīlestība
 Ar vienu spēku ceļ
 Kaut kur starp zemi debesīm
 Tik dīvains viss
 Es ļaujos tam un neprasu
 Kas noticis
 Tāds ir šis dzīves pieskāriens
 Gan skaists gan maigs
 Savādais laiks
 Savādais laiks
 Varbūt tā bijis vienmēr
 Un varbūt būs nekad
 To nezinu, bet būšu
 Es tieši tur un tad
 Kad rozā lietus lāses
 Kā skūpsts un zemes vaigs
 Kad aicināts vai raidīts
 Būs nācis Savāds laiks
 Kaut kur starp zemi debesīm
 Tik dīvains viss
 Es ļaujos tam un neprasu
 Kas noticis
 Tāds ir šis dzīves pieskāriens
 Gan skaists gan maigs
 Savādais laiks
 Savādais laiks
 Kaut kur starp zemi debesīm
 Tik dīvains viss
 Es ļaujos tam un neprasu
 Kas noticis
 Tāds ir šis dzīves pieskāriens
 Gan skaists gan maigs
 Savādais laiks
 Savādais laiks