Herkus Monte

Sudrabs un zelts
 Nespēj izmainīt to
 Visu kas celts viņa sirdī
 Un kalts
 Senajās dziesmās
 Senču valodā, svētuguns liesmās
 Dzintars un zīds
 Tie laimi nenes
 Ja cilvēks nav brīvs
 Pats savā zemē
 Spīd spožāk saule un mēness
 Zem dzimtenes plašās debess
 Herkus Monte
 Ir viņa vārds
 Herkus Monte
 Teitoņu lāsts
 Herkus Monte
 Tavu ceļu, kurš ies
 Lai tad zin tas
 Atpakaļ nepagriezties
 Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet
 To vairāk nenoturēt ciet!
 Nodrebēs sirds
 Šaubas vēl māks
 Kļuvi tu stiprs
 Jo biji trausls un vārgs
 Varbūt nav grūti mirt, ja zini par ko
 Dzīvība ir jāziedo
 Bet cik būs tādu, kas atteiksies
 No vieglas dzīves cīņas labā
 Cik gan būs, kas piecelsies
 Kad viņa biedrus dubļos bradā!?